Saturu

Eseja par "Ja es būtu neredzams - manā neredzamajā pasaulē"

Ja es būtu neredzams, es vēlētos, lai es varētu doties visur, kur vien vēlos, nevienam nepamanot. Es varētu staigāt pa pilsētu vai staigāt pa parkiem nemanot, sēdēt uz soliņa un vērot apkārtējos cilvēkus vai sēdēt uz jumta un skatīties uz pilsētu no augšas, nevienam netraucējot.

Bet pirms es sāku pētīt savu neredzamo pasauli, es baidījos no tā, ko es atklāšu par cilvēkiem un pasauli sev apkārt. Tāpēc es apsvērtu iespēju izmantot savu neredzamo lielvaru, lai palīdzētu cilvēkiem, kuriem tā ir vajadzīga. Es varētu būt neredzēta klātbūtne, palīdzot tiem, kam tā nepieciešama, piemēram, glābjot pazudušu bērnu vai apturot noziegumu, kamēr tas nav redzams.

Papildus palīdzībai cilvēkiem es varētu izmantot savu neredzamību, lai uzzinātu noslēpumus un redzētu pasauli no citas perspektīvas. Varēju klausīties privātās sarunās un redzēt un saprast lietas, ko cilvēki nekad publiski neatklātu. Es arī vēlētos ceļot uz neredzētām vietām un atklāt slepenas pasaules, kuras neviens cits nav atklājis.

Tomēr es apzinātos, ka mans spēks būs ierobežots, jo es nespēšu normāli mijiedarboties ar apkārtējo pasauli. Es arī baidītos kļūt atkarīga no šīs lielvaras un sākt norobežoties no reālās pasaules, aizmirstot savu cilvēcību un attiecības ar apkārtējiem cilvēkiem.

Dzīve kā neredzama

Ja es būtu neredzams, man būtu iespēja redzēt pasauli no unikālas perspektīvas un atklāt lietas, kuras es nebūtu varējis redzēt citādi. Es varēju iet jebkur un darīt jebko, nepamanīts. Es varēju apmeklēt jaunas vietas un redzēt cilvēkus un vietas pavisam savādāk nekā iepriekš. Tomēr, lai gan būt neredzamam var būt aizraujoši un aizraujoši, tas nebūt nebūtu ideāli. Ir dažas lietas, kuras būtu grūti izdarīt, ja netiktu redzēts, piemēram, mijiedarboties ar cilvēkiem un iegūt jaunus draugus.

Negaidītas iespējas

Ja es būtu neredzams, es varētu darīt daudzas lietas, netiktu pieķerts vai atklāts. Varēju noklausīties privātas sarunas un uzzināt informāciju, ko citādi nebūtu varējusi iegūt. Es varētu palīdzēt kādam neparastā veidā, piemēram, aizsargāt cilvēku no neredzama attāluma. Turklāt es varētu izmantot šo spēku vislabākajā iespējamajā veidā un padarīt pasauli labāku.

Varas atbildība

Tomēr būt neredzamam ir saistīta ar lielu atbildību. Man varētu rasties kārdinājums izmantot savu spēku personīgiem vai savtīgiem mērķiem, taču man ir jāapzinās savas rīcības sekas. Es varētu sāpināt cilvēkus, radīt neuzticību un viņus maldināt. Ir svarīgi atcerēties, ka tas, ka esmu neredzams, nenozīmē, ka esmu neuzvarams, un man ir jāuzņemas atbildība par savām darbībām tāpat kā jebkuram citam. Man vajadzētu izmantot savu spēku pozitīvā veidā un mēģināt palīdzēt apkārtējiem, nevis kaitēt vai radīt haosu.

Secinājums

Noslēgumā jāsaka, ka būt neredzamam būtu ārkārtējs spēks, bet ar lielu spēku nāk liela atbildība. Es varētu izpētīt pasauli jaunos un negaidītos veidos, taču man jāapzinās, ka manai rīcībai ir sekas un man par tām jāuzņemas atbildība. Tomēr tā vietā, lai koncentrētos uz savu spēku, man jācenšas palīdzēt un padarīt pasauli labāku, lai cik varena vai neredzama es būtu.

Atsauce ar nosaukumu "Neredzamības spēks"

Iepazīstināšana:

Ja mums būtu spēks kļūt neredzamiem, mēs varētu iedomāties daudzas situācijas, kurās mēs varētu izmantot šo dāvanu. Iespējas šķiet bezgalīgas, sākot no izvairīšanās no tikšanās ar kādu, kuru negribam redzēt, līdz zagšanai vai spiegošanai. Bet ir vēl viens neredzamības aspekts, dziļāks un mazāk izpētīts. Būt neredzamam sniegtu mums vēl nebijušu kustību un rīcības brīvību, taču tas nāktu arī ar negaidītiem pienākumiem un sekām.

Lasīt  Kāda izskatīsies nākotnes sabiedrība - Eseja, Papīrs, Kompozīcija

Apraksts:

Ja mēs būtu neredzami, mēs varētu darīt daudzas lietas, mūs neredzot. Mēs varējām bez traucējumiem iekļūt vietās, kur mums parasti nebūtu piekļuves, noklausīties privātas sarunas vai uzzināt citu cilvēku noslēpumus. Bet ar šo spēku nāk liela atbildība. Lai gan mēs varētu darīt daudzas lietas, tas nenozīmē, ka mums tās ir jādara. Neredzamība var būt liels kārdinājums, taču mums nav jākļūst par noziedzniekiem, lai to izmantotu. Turklāt mēs varam izmantot šo spēku, lai darītu labu savā pasaulē. Mēs varam palīdzēt cilvēkiem justies drošākiem vai palīdzēt viņiem neparedzētā veidā.

Neredzamība varētu būt arī iespēja izpētīt pasauli jaunā un neparastā veidā. Mēs varam doties jebkur un darīt jebko, netiekam pamanīti un nenosodīti. Mēs varam eksperimentēt ar jaunām lietām un uzzināt par sevi un citiem citādā veidā. Bet tajā pašā laikā neredzamības spēks var likt mums justies vientuļiem un izolētiem. Ja neviens mūs neredzēs, mēs nevarēsim normāli sazināties ar citiem un mēs nevarēsim baudīt lietas kopā.

Neredzamības drošība un riski

Neredzamība var sniegt priekšrocības un ieguvumus, taču tā var būt arī bīstama, apdraudot indivīdu un sabiedrību. Šajā sakarā ir svarīgi izpētīt gan ieguvumus, gan riskus, kas saistīti ar šo iespēju. Pirmkārt, neredzamība var būt lielisks veids, kā izpētīt pasauli citādā veidā. Neredzamā persona var doties jebkur un slepeni novērot cilvēkus un vietas. Tas var būt īpaši vērtīgi žurnālistiem, pētniekiem vai detektīviem, kuri vēlas savākt informāciju par kādu tēmu, nepamanīti.

Tomēr ar neredzamību saistīti lieli riski. Neredzamajai personai var rasties kārdinājums pārkāpt likumus vai iesaistīties neētiskā uzvedībā. Tas var ietvert zādzību vai spiegošanu, kas ir smagi noziegumi un var radīt smagas juridiskas sekas. Turklāt neredzamajai personai var rasties kārdinājums pārkāpt citu cilvēku privāto dzīvi, piemēram, iekļūt citu cilvēku mājās vai klausīties viņu privātās sarunas. Šīs darbības var negatīvi ietekmēt iesaistītās personas un izraisīt uzticības zudumu neredzamībai un pat sociālās un juridiskās sekas.

Vēl viena liela problēma ar neredzamību ir saistīta ar personīgo drošību. Neredzamā persona var būt neaizsargāta pret ievainojumiem vai uzbrukumiem, jo ​​citi viņu nevar redzēt. Pastāv arī risks būt sociāli izolētam, jo ​​viņš nevar sazināties ar citiem cilvēkiem, ja netiek atklāts. Šīs problēmas var izraisīt garīgās veselības problēmas, piemēram, trauksmi un depresiju, un var negatīvi ietekmēt neredzamās personas dzīves kvalitāti.

Neredzamības izmantošana sabiedrībā

Papildus individuālai lietošanai neredzamībai var būt vairāki pielietojumi sabiedrībā. Viens no acīmredzamākajiem lietojumiem ir militārajā jomā, kur slepenās tehnoloģijas tiek izmantotas, lai paslēptu ienaidnieka karaspēku un aprīkojumu. Neredzamību var izmantot arī medicīnas jomā, lai radītu neinvazīvas medicīnas ierīces, kuras var izmantot slimību ārstēšanai. Piemēram, neredzamību var izmantot, lai izstrādātu pacienta uzraudzības ierīci, kurai nav nepieciešama invazīva iejaukšanās.

Secinājums

Nobeigumā, ja es būtu neredzams, es varētu redzēt un dzirdēt daudzas lietas, ko es nevarētu citādi pieredzēt. Es varētu palīdzēt cilvēkiem, mani neredzot, izpētīt pasauli, neapturot fiziskus ierobežojumus, iemācīties jaunas lietas un attīstīties personīgi, citiem nevērtējot. Tomēr man ir jāapzinās pienākumi, kas nāk ar neredzamības spēku, un jābūt gatavam stāties pretī savas rīcības sekām. Visbeidzot, lai arī būt neredzamam var šķist vilinoši, ir svarīgi iemācīties pieņemt un mīlēt sevi tādus, kādi esam, un dzīvot harmonijā ar citiem mūsu redzamajā un taustāmajā pasaulē.

Aprakstošais sastāvs par "Ja es būtu neredzams - neredzamā ēna"

 

Kādā mākoņainā rudens rītā es piedzīvoju neparastu pieredzi. Es kļuvu neredzama. Es nezinu, kā un kāpēc, bet es pamodos gultā un sapratu, ka mani nevar redzēt. Tas bija tik negaidīti un aizraujoši, ka es pavadīju visu dienu, izpētot pasauli no savas neredzamās ēnas.

Sākumā biju pārsteigts par to, cik viegli bija apiet apkārt nepamanītam. Es staigāju pa ielām un parkiem, nepiesaistot nevienu ziņkārīgu skatienu un mani traucēja pūļi. Cilvēki gāja man garām, bet nevarēja just manu klātbūtni. Tas lika man justies stipram un brīvam, it kā es varētu darīt jebko, netiktu nosodīts vai kritizēts.

Lasīt  Mani vecvecāki - eseja, referāts, kompozīcija

Tomēr, dienai ejot, es sāku saprast, ka manai neredzamībai ir arī trūkumi. Es nevarēju ne ar vienu runāt, jo mani nevarēja sadzirdēt. Es nevarēju izteikt savas domas un jūtas, dalīties savos sapņos un apspriest idejas ar draugiem. Turklāt es nevarēju palīdzēt cilvēkiem, aizsargāt viņus vai būt viņiem noderīgs. Es apzinājos, ka ar visu savu spēku būt neredzamam, es nevaru reāli mainīt pasauli.

Vakaram ejot, es sāku justies vientuļš un izolēts. Man nebija neviena, kas mani saprastu un palīdzētu, kā arī es nevarēju izveidot reālus cilvēciskus sakarus. Tāpēc nolēmu atgriezties gulēt un cerēt, ka pamostoties viss būs normāli.

Galu galā mana pieredze bija viena no spilgtākajām un neaizmirstamākajām manā dzīvē. Es sapratu, cik svarīga ir saikne ar citiem un cik svarīgi ir būt redzamam un dzirdētam. Neredzamība var būt aizraujošs spēks, taču tas nekad neaizstāj spēku būt daļai no cilvēku kopienas un radīt pārmaiņas pasaulē.

Atstājiet savu komentāru.